Eksperts par siltumsūkņiem: izvēloties svarīgāks nav mājas lielums, bet tās hermētiskums
Efektīva mājokļa apkure ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ar ko saskaras tie, kuri būvē jaunu māju vai renovē esošo. Kādu laiku populārākā izvēle bija gāzes apkure, daudzi izmantoja cietā kurināmā katlus, bet šobrīd arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta siltumsūkņiem, kas telpu apsildei izmanto nevis fosilo kurināmo, bet apkārtējās vides siltumu.
Efektīva mājokļa apkure ir viens no svarīgākajiem jautājumiem, ar ko saskaras tie, kuri būvē jaunu māju vai renovē esošo. Kādu laiku populārākā izvēle bija gāzes apkure, daudzi izmantoja cietā kurināmā katlus, bet šobrīd arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta siltumsūkņiem, kas telpu apsildei izmanto nevis fosilo kurināmo, bet apkārtējās vides siltumu.
“Siltumsūkņus ir vienkārši uzstādīt vai integrēt jau esošā apkures un karstā ūdens sistēmā, tie samazina apkures izmaksas un neizdala vidē kaitīgas vielas. Šo sūkņu ‘kurināmais’ ir gaisa, ūdens vai zemes siltums, par kuru lietotājam nav jāmaksā papildus, kā tas ir ar gāzi vai malku, tāpēc šīs iekārtas ir gan ekonomiskas, gan videi draudzīgas,” saka NØRDIS siltumsūkņu eksperts M. Beniušis.
Mājas siltuma avots – gaiss
Tirgū pieejami vairāki siltumsūkņu veidi, taču to darbības princips ir vienāds. Galvenā atšķirība ir tā, no kurienes siltums tiek iegūts un kur tas tiek nodots. Gaiss–gaiss siltumsūkņi enerģiju iegūst no āra gaisa, atkarībā no sezonas silda vai dzesē un ar ventilatora palīdzību iepūš to telpās. Gaiss–ūdens siltumsūkņi arī izmanto āra gaisu, taču saražoto siltumu nodod grīdas vai radiatoru ūdens apkures sistēmai. Savukārt ģeotermālie jeb zeme–ūdens siltumsūkņi darbojas līdzīgi kā gaiss–ūdens sistēmas, tikai enerģiju iegūst no zemes.
Pēc eksperta teiktā, vienkāršākā un lētākā izvēle ir gaiss–gaiss siltumsūkņi, taču tie vairāk piemēroti mazākām mājām vai atsevišķu telpu apsildei. Turklāt tie nav paredzēti karstā ūdens sagatavošanai. Visefektīvākais risinājums ir ģeotermālā apkures sistēma – iekārta darbojas stabilā režīmā visu gadu, jo zemes temperatūra gan ziemā, gan vasarā ir vienmērīga, turklāt nav ārējās iekārtas un trokšņa avota. Tomēr šis risinājums ir arī visdārgākais.
Latvijas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas gaiss–ūdens siltumsūkņus, kurus M. Beniušis dēvē par optimālāko risinājumu, vērtējot komforta un cenas attiecību.
“Šie siltumsūkņi ideāli piemēroti mājām ar grīdas apkuri, kas pēdējos gados tiek uzstādīta gandrīz visās jaunbūvēs un rindu mājās. Turklāt to cena ir ievērojami zemāka nekā ģeotermālajām sistēmām, tos ir vienkāršāk uzstādīt, un tie telpas apsilda un karsto ūdeni sagatavo praktiski tikpat efektīvi,” viņš uzsver.
Siltuma zudumi svarīgāki par mājas platību
Izvēloties gaiss–ūdens siltumsūkni, viens no svarīgākajiem rādītājiem ir sezonālais lietderības koeficients (SCOP), kam jābūt pēc iespējas augstākam. Tas parāda saražotā siltuma un patērētās elektroenerģijas attiecību. Ja SCOP ir 4, tas nozīmē, ka, patērējot 1 kW elektroenerģijas, iekārta saražo 4 kW siltumenerģijas.
“Svarīga ir arī siltumsūkņa jauda. Bieži kļūdaini uzskata, ka tā jāizvēlas tikai pēc mājas platības. Patiesībā būtiski ir mājas hermētiskums un siltuma zudumi. Māja var būt neliela, bet nesiltināta, ar daudz aukstuma tiltiem un nehermētiskiem logiem, caur kuriem siltums ātri izplūst. Šādā gadījumā tikai pēc platības izvēlēts siltumsūknis nedarbosies efektīvi, un lietotājs būs neapmierināts, lai gan problēma būs nevis iekārtā, bet nepareizā izvēlē. Tāpēc pirms iegādes svarīgi zināt mājas siltuma zudumus, kurus jāaprēķina kompetentiem speciālistiem,” skaidro viņš.
Viņš norāda, ka problēmas parasti nerodas, ja mājas energoefektivitātes klase ir A, A+ vai A++, jo šādas ēkas parasti tiek būvētas, ievērojot projekta prasības. Ja mājas energoefektivitātes klase ir B vai zemāka, tas parasti nozīmē, ka neaprēķinātie siltuma zudumi būs lielāki, tādēļ būs nepieciešams arī jaudīgāks siltumsūknis.
“Svarīgi ir arī tas, kāda apkures sistēma mājā ir ierīkota – grīdas vai radiatoru apkure. Ja grīdas apkure ir pareizi uzstādīta, gaiss–ūdens siltumsūknim nav jāražo augstas temperatūras siltumnesējs telpu apsildei, tāpēc iekārta darbojas efektīvi. Citādi ir ar radiatoriem – to uzsildīšanai nepieciešama augstāka temperatūra, tāpēc siltumsūknis darbojas mazāk efektīvi,” uzsver M. Beniušis.
Pēc viņa teiktā, iedzīvotājiem bieži rodas jautājumi, vai gaiss–ūdens siltumsūkņi spēj efektīvi apsildīt māju ziemā, kad āra temperatūra nokrītas krietni zem nulles. Siltumsūkņiem ir iebūvēti elektriskie sildelementi ar jaudu līdz 9 kW. Ja ārā ir ļoti zema temperatūra un kompresors vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma daudzumu, papildu siltumu sāk ražot sildelementi, izmantojot elektroenerģiju.
Kam jāpievērš uzmanība
Lai uzstādītu siltumsūkni, ir svarīgi, lai būtu pietiekama elektropieslēguma jauda. “Vecākās ēkās vai lauku mājās elektropieslēguma jauda bieži vien nav pietiekama. Ja cepeškrāsnij un plītij jaudas pietiek, siltumsūknim nepieciešamais rezerves apjoms var nebūt pieejams. Šādā gadījumā risinājums ir palielināt elektropieslēguma jaudu, ja tas ir iespējams un finansiāli pieņemami.
Siltumsūkņi (tāpat kā jebkura elektronika) ir ļoti jutīgi pret lielām sprieguma svārstībām – šādas svārstības var sabojāt vadības plates un iekārtu. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par siltumsūkņa iegādi ir jāzina sava elektropieslēguma jauda, un speciālistiem jāizmēra sprieguma svārstības. Ja jauda ir nepietiekama vai sprieguma svārstības ir pārāk lielas, no siltumsūkņa uzstādīšanas nāksies atteikties,” viņš skaidro.
Siltumsūkņi (tāpat kā jebkura elektronika) ir ļoti jutīgi pret lielām sprieguma svārstībām – šādas svārstības var sabojāt vadības plates un iekārtu. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas par siltumsūkņa iegādi ir jāzina sava elektropieslēguma jauda, un speciālistiem jāizmēra sprieguma svārstības. Ja jauda ir nepietiekama vai sprieguma svārstības ir pārāk lielas, no siltumsūkņa uzstādīšanas nāksies atteikties,” viņš skaidro.
Iekšējais bloks bez integrētas karstā ūdens tvertnes parasti tiek uzstādīts katlu telpā, jo kopā ar atsevišķu karstā ūdens tvertni tas aizņem vairāk vietas. Savukārt bloku ar integrētu tvertni var uzstādīt gandrīz jebkurā vietā, pat virtuvē, galvenais – lai telpa būtu apsildāma. Āra blokam, pēc M. Beniušio teiktā, jāizvēlas vieta, kas pasargāta no tieša stipra vēja un tiešiem saules stariem. Vējš var pūst no sāniem, bet ne tieši iekārtā, jo tas var traucēt tās darbību un izraisīt kļūdu fiksēšanu vai izslēgšanos. Tiešā saulē siltumsūknis var kļūdaini noteikt āra temperatūru kā augstāku, nekā tā patiesībā ir, un tādēļ neuzsākt darbību. Piemērotāko vietu katrā gadījumā izvēlas montētājs, ņemot vērā debespuses un uzstādīšanas nianses.
“Jau uzstādītam siltumsūknim īpaša apkope nav nepieciešama – reizi gadā ieteicams pārbaudīt filtrus un ūdens spiedienu sistēmā. Pareizi izvēlēts un profesionāli uzstādīts gaiss–ūdens siltumsūknis var kalpot daudzus gadus. Vēl izdevīgāku šo ieguldījumu padara iespēja saņemt valsts atbalstu un kompensāciju, nomainot ar fosilo kurināmo darbināmas apkures iekārtas,” uzsver M. Beniušis.
