Jaunās tehnoloģijas vecās ēkās: vai gaiss–ūdens siltumsūkņi ir piemēroti visu māju apkurei?

Tuvojoties apkures sezonai, individuālo māju īpašnieki atkal domā, vai esošā apkures sistēma izturēs ziemas salu, vai tomēr pienācis laiks to atjaunot un veco katlu nomainīt pret modernāku risinājumu. Apkures iekārtu eksperti brīdina – jaunākās apkures tehnoloģijas nav piemērotas visām mājām.

Par vienu no populārākajiem apkures risinājumiem šobrīd tiek uzskatīti gaiss–ūdens siltumsūkņi, kas enerģiju iegūst no āra gaisa un saražoto siltumu nodod grīdas vai radiatoru ūdens apkures sistēmai.

Pēc “Baltic Refrigeration Group” Apkures un kondicionēšanas nodaļas vadītāja Mindauga Beniušio teiktā, siltumsūkņus ir viegli integrēt esošajā grīdas vai radiatoru apkures sistēmā, taču vecāku māju īpašniekiem vispirms vajadzētu noskaidrot, vai šī investīcija, kas sākas no 3000 eiro, ir piemērota viņu mājoklim.

Siltums zūd caur aukstuma tiltiem un noplūdēm

“Gaiss–ūdens siltumsūkņi īpaši efektīvi darbojas A, A+ un A++ energoefektivitātes klases mājās. Pareizi izvēlēts siltumsūknis 90–95 % laika darbojas efektīvi un nodrošina komfortablu temperatūru. Nav nejaušība, ka šāds apkures veids ir populārs Skandināvijā, kur ziemas ir daudz bargākas nekā Lietuvā,” stāsta M. Beniušis.

Pēc speciālista teiktā, lielākās siltumsūkņa ekspluatācijas izmaksas veido elektroenerģijas cena – ja āra temperatūra ievērojami nokrītas zem 0 °C, kompresors vairs nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma daudzumu, un trūkstošo siltumu palīdz saražot elektriskie sildelementi.

“Augstas energoefektivitātes mājā elektrisko sildelementu iesaiste apkures sezonā ir ļoti reta, tāpēc elektroenerģijas patēriņš būtiski nepalielinās. Taču, uzstādot siltumsūkni vecas būves mājā, jārēķinās ar lieliem siltuma zudumiem – siltums aizplūst caur neblīviem logiem, sienām, neizolētu jumtu vai pamatiem. Ja ar siltumsūkni tiek apsildīta māja, kas ir caura kā siets, apkure būs ļoti dārga, jo siltumsūknim nepārtraukti būs jāpalīdz elektriskajam sildelementam, lai sasniegtu vēlamo temperatūru,” skaidro M. Beniušis.

Viņš norāda, ka, renovējot vecu māju, ne vienmēr izdodas sasniegt vēlamo rezultātu, jo pat pēc logu nomaiņas un sienu siltināšanas var saglabāties būvniecības kļūdas – aukstuma tilti.

“Novērtējot vecu māju, jāņem vērā daudzi aspekti: vai jumts ir hermētisks, vai pagrabs ir pienācīgi siltināts – varbūt viss siltums tiek izmantots nevis pirmā stāva grīdu, bet pagraba griestu apsildei? Šādā gadījumā neviena moderna iekārta nespēs nodrošināt komfortablu temperatūru visā mājā. Dažkārt kvalitatīva renovācija tehniski nav iespējama būvniecības laikā pieļauto kļūdu dēļ. Tomēr, ja izdodas uzlabot mājas energoefektivitātes klasi, siltumsūknis var būt lieliska izvēle,” uzsver M. Beniušis.

Speciālists aprēķina, ka mūsdienīgā, hermētiskā mājā ar rekuperācijas sistēmu siltuma zudumi nepārsniedz 20 % (atkarībā arī no rekuperatora lietderības koeficienta), savukārt zemākas energoefektivitātes klases mājās tie ir ievērojami lielāki. Katrā gadījumā siltuma zudumi jāvērtē individuāli – tos nenosaka ne būvniecības gads, ne izmantotie materiāli.

Nepietiekama radiatoru jauda

Vēl viens izaicinājums, uzstādot siltumsūkni vecā mājā, ir vecie radiatori. Parasti cietā kurināmā katli ūdeni uzsilda līdz 70–80 °C, savukārt siltumsūknis radiatoriem parasti sagatavo ūdeni līdz 45–50 °C, tāpēc tā paša radiatora siltuma jauda ievērojami samazinās.

“Lai uzstādītu siltumsūkni, nav obligāti jānomaina vecie radiatori, taču var būt nepieciešams palielināt to kopējo jaudu, piemēram, uzstādot papildu radiatorus. Vienlaikus jāizvērtē mājas apkures paradumi – ja iepriekš cietā kurināmā katls tika pastāvīgi kurināts ar maksimālu jaudu un māja tika ļoti uzsildīta, ar siltumsūkni var šķist, ka telpas ir vēsākas,” norāda M. Beniušis.

Vecās mājās problēmas var radīt arī nepietiekama elektropieslēguma jauda – pirms siltumsūkņa uzstādīšanas jāpārliecinās, vai esošā jauda būs pietiekama jaunajai iekārtai. Tomēr, pēc viņa teiktā, šī problēma ir aktuāla ne tikai vecās, bet arī salīdzinoši jaunās mājās.

Atjaunošanu veicina atbalsta programmas

Kā alternatīvu vecāku māju īpašniekiem “Baltic Refrigeration Group” pārstāvis iesaka integrēt siltumsūkni esošajā apkures sistēmā, nevis pilnībā aizstāt vienu iekārtu ar citu. Šādā gadījumā siltumsūknis vasarā, rudenī, pavasarī un lielā daļā ziemas bez problēmām apsildīs māju un sagatavos karsto ūdeni, bet īpaši aukstās dienās apkuri daļēji vai pilnībā nodrošinās cietā kurināmā katls. Šāda kombinētā sistēma ievērojami palielina komfortu, jo nav nepieciešams kurināt katlu visu gadu.

“Siltumsūkņi, piemēram, ‘Nordis’, ir viegli integrējami vecās apkures sistēmās. Turklāt tie ir videi draudzīgi – tie neizdala piesārņotājus. Ja mājās tiek izmantota zaļā elektroenerģija, šāds apkures veids ir ne tikai efektīvs, bet arī ilgtspējīgs. Ņemot vērā, ka Lietuvā apkures sezona bieži ilgst 5–6 mēnešus, modernās apkures tehnoloģijas palīdz gan ietaupīt, gan dzīvot videi draudzīgāk,” uzsver M. Beniušis.