Apkures iekārtu speciālists: pienācīgi uzturēts siltumsūknis var kalpot pat 15 gadus

Par vieniem no efektīvākajiem un videi draudzīgākajiem risinājumiem tiek uzskatīti gaiss–ūdens siltumsūkņi. Tie neprasa daudz apkopes, taču, lai pēc iespējas ilgāk varētu izmantot to priekšrocības, ir svarīgi neaizmirst dažas lietas. Apkures iekārtu eksperts iesaka, kas jāizdara ikvienam privātmājas īpašniekam, lai siltumsūknis kalpotu 10–15 gadus vai pat ilgāk.

Pēc “Baltic Refrigeration Group” Apkures un kondicionēšanas nodaļas vadītāja Mindauga Beniušio teiktā, pareizi izvēlētam un atbilstoši prasībām uzstādītam gaiss–ūdens siltumsūknim nepieciešama tikai minimāla apkope.

“Mēs iesakām klientiem reizi gadā izsaukt servisa uzņēmumu, kas iztīra sistēmā esošos ūdens filtrus, pārbauda spiedienu ūdens un aukstuma aģenta sistēmās un vajadzības gadījumā tās papildina,” skaidro M. Beniušis.

Tikpat svarīgi profilaktiskās pārbaudes laikā ir notīrīt siltumsūkņa āra bloka siltummaini no uzkrātajiem netīrumiem.

“Caur siltummaini cirkulē ļoti liela gaisa plūsma, tāpēc uz tā var uzkrāties putekļi, koku lapas vai citi gruži, kas traucē siltumsūkņa darbībai. Ja māja atrodas putekļainā vidē, siltummaini iesakām tīrīt vismaz pāris reizes gadā,” konsultē apkures iekārtu speciālists.

Ūdens tvertnes ir obligāti jātīra

Gaiss–ūdens siltumsūkņiem īpaša uzmanība jāpievērš ūdens kvalitātei. Viens no lielākajiem siltumsūkņu ienaidniekiem ir kaļķakmens nosēdumi.

“Ūdens kvalitātei jāatbilst Lietuvas higiēnas normās noteiktajām prasībām, tomēr gadās, ka akas vai urbuma ūdens ir ļoti ciets. Pārāk ciets ūdens bojā siltumsūkņa detaļas un samazina to efektivitāti un kalpošanas laiku. Ar kaļķakmeni pārklāts elektriskais sildelements izdala mazāk siltuma, lai gan patērē tikpat daudz elektroenerģijas, savukārt apkaļķojies siltummainis sliktāk laiž ūdeni cauri sistēmai. Tāpēc ūdens mīkstināšanas filtri ir nepieciešami ne tikai dzeramā ūdens kvalitātei, bet arī palīdz siltumsūkņa darbībai,” skaidro M. Beniušis.

Speciālists iesaka reizi gadā tīrīt un dezinficēt karstā ūdens tvertnes. Lielākā daļa karstā ūdens tvertņu ražotāju ir paredzējuši speciālas atveres tvertnes apakšdaļā, lai tīrīšanu veiktu vienkāršāk.

“Diemžēl tikai neliela daļa lietotāju ievēro ražotāju ieteikumus un tīra un dezinficē karstā ūdens tvertnes. Ja dzeramā ūdens sistēmā nonāk netīrs ūdens, ar laiku tvertnes apakšā sāk uzkrāties nosēdumi, tāpēc vismaz reizi gadā vajadzētu iztukšot tvertnes un tās kārtīgi iztīrīt,” saka “Baltic Refrigeration Group” pārstāvis.

Privātmāju iedzīvotājiem īpaši svarīgi ievērot arī legionellas profilaksi – regulāri uzturēt karstā ūdens tvertnē temperatūru ne zemāku par 60 °C, pie kuras šīs bīstamās baktērijas iet bojā. Legionella vairojas ūdenī 20–45 °C temperatūrā. Pēc sarunas biedra teiktā, mēdz būt gadījumi, kad cilvēki, cenšoties ietaupīt elektroenerģiju, riskē ar savu veselību.

“Parasti siltumsūkņi ir ieprogrammēti reizi nedēļā automātiski paaugstināt karstā ūdens temperatūru līdz 66 °C vai vairāk, taču šo funkciju var izslēgt, ko mēs neiesakām darīt. Lai sasniegtu šādu temperatūru, siltumsūknim papildus jāpieslēdz elektriskais sildelements, bet cilvēki, taupot elektroenerģiju, to izslēdz vai izmanto pēc iespējas retāk, un karstais ūdens nesasniedz legionellas profilaksei nepieciešamo temperatūru,” uzsver M. Beniušis.

Kaitē nepareiza lietošana

Visbiežākais siltumsūkņu bojājumu iemesls ir sprieguma lēcieni un citi elektroapgādes traucējumi, kuru dēļ bojājas elektroniskās vadības plates. Tomēr nereti iekārtai kaitē arī nepareiza lietošana.

“Siltumsūkņi ir konstruēti tā, lai īpaši aukstās ziemas dienās tiem palīdzētu elektriskais sildelements, kas saražo trūkstošo siltumu. Taču cilvēki taupīšanas nolūkā sildelementu atvieno vai iestata, lai tas ieslēgtos tikai tad, kad āra temperatūra nokrītas gandrīz līdz -25 °C. Tik zemā temperatūrā kompresoram ir ļoti grūti strādāt, tāpēc ar laiku samazinās tā efektivitāte, un nelabvēlīgos apstākļos lietota siltumsūkņa kalpošanas laiks nereti saīsinās līdz 5 gadiem,” stāsta M. Beniušis.

Par siltumsūkņa bojājumiem var liecināt neparastas skaņas, kā arī samazināta veiktspēja, piemēram, ilgāks karstā ūdens uzsildīšanas laiks vai zemāka temperatūra mājās. Parasti vadības panelī tiek parādītas kļūdas un to iemesli. Ja, novēršot cēloņus, kļūdas atkārtojas, jāvēršas pie speciālistiem.

Visbiežāk siltumsūkņa bojājumi tiek novērsti, nomainot konkrētas detaļas. Saskaņā ar Civillikumu siltumsūkņiem, tāpat kā citām iekārtām, ir 2 gadu garantija. NØRDIS siltumsūkņiem ražotājs piešķir 3 gadu garantiju, bet, noslēdzot papildu servisa līgumu, – 5 gadu garantiju.

“Garantija kopā ar servisa līgumu izmaksā lētāk nekā bojāta siltumsūkņa remonts, jo īpaši tāpēc, ka dažas detaļas ir gana dārgas. Izvēloties servisa līgumu, siltumsūkni katru gadu pārbauda apkures iekārtu speciālists. Un ar pienācīgu apkopi siltumsūknis var kalpot 10–15 gadus un ilgāk,” skaidro M. Beniušis.